Mīti un patiesība par automašīnu svina akumulatoru pārstrādi

Pateicoties pieejamai informācijai un infrastruktūrai, mūsdienās nolietotos svina akumulatorus nodod pārstrādei. Modernās tehnoloģijas un pārstrādes procesi nodrošina, ka svins, skābes un plastmasas elementi tiek atkārtoti izmantoti, radot jaunus resursus.

“Vēl nesenā pagātnē nevajadzīgie svina akumulatori bija bieži sastopami kā atkritumi mežos, laukos un garāžās, kur tika bezatbildīgi izmesti un aizmirsti. Nereti cilvēki paši akumulatorus atlauza, lai izņemtu no akumulatoriem svinu, kā vienīgo noderīgo materiālu, taču šāda pašdarbība ar svina pārkausēšanu mājas apstākļos ir ļoti bīstama, jo visi kaitīgie izmeši nefiltrēti nonāk gaisā un tiek ieelpoti. Šāda rīcība ne tikai kaitē videi, bet arī izraisa nopietnas veselības problēmas tiem, kas nonāk saskarē ar toksisko svinu,” situāciju pagātnē skaidro Kaspars Fogelmanis, SIA “EcoLead” izpilddirektors. 

Tomēr par svina akumulatoriem un to pārstrādi joprojām dzīvi ir dažādi mīti, biežākais no tiem ir par iespējām pārstrādāt savu laiku nokalpojušos akumulatorus tepat Latvijā un pārstrādes procesa ietekmi uz vidi. Savukārt vides un aprites ekonomikas eksperti uzsver, ka svina akumulatori ir resursi, kurus efektīvi var pārstrādāt jaunos, vērtīgos izejmateriālos, tādējādi samazinot gan noglabājamo atkritumu apjomu, gan saudzējot pirmatnējos resursus. 

Viens no izplatītākajiem mītiem ir, ka pārstrādāt var tikai atsevišķas svina akumulatora daļas. Patiesībā vairāk nekā 95% svina akumulatoru sastāvdaļas ir pārstrādājamas un no tām ražo jaunas izejvielas, ko tālāk izmantot jaunu akumulatoru ražošanā. Pārstrādes process sākas ar akumulatora sadalīšanu, atsevišķi nodalot svina, sērskābes un plastmasas elementus. “Akumulatoru pārstrādes rūpnīcā “EcoLead” veicam pilna cikla, visaptverošu pārstrādes procesu, kas būtiski ļauj samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu un rada iespēju ražot jaunus produktus. Pēc otrreizējās pārstrādes procesa visas akumulatoru sastāvdaļas atgriežam apritē kā kvalitatīvus izejmateriālus, ko izmanto jau jauniem industriālajiem produktiem tajā skaitā – jaunos svina akumulatoros,” pauž Kaspars Fogelmanis.

Otrs mīts - svina akumulatori ir ļoti bīstami videi, tāpēc labāk tos nepārstrādāt. Svins ir toksisks metāls un darbs ar svinu ikvienā pārstrādes posmā, sākot no akumulatora izjaukšanas beidzot ar svina lietņu kausēšanu un loģistiku, prasa augstu atbildību un standartus darba drošībā un vides aizsardzībā. Kaspars Fogelmanis, kurš vairāk nekā piecpadsmit gadus ir bijis otrreizējās pārstrādes uzņēmumu vadītājs uzsver, ka ar mūsdienu tehnoloģijām un monitoringa sistēmām svina akumulatori tiek pārstrādāti slēgtā ciklā un saudzīgi videi un cilvēkiem. “Pārstrādes process ir veidots, lai maksimāli samazinātu iespēju, ka kaitīgās vielas noplūstu vidē vai nokļūtu gaisā vai ūdenī un radītu piesārņojumu. Gaisu, kas plūst no ražotnes, mēs filtrējam jonu apmaiņas filtrā, kā arī ik dienu gaisa un kvalitāti uzrauga rūpnīcā izvietotās monitoringa iekārtas. Reizi ceturksnī pilsētas centrā aptuveni 500 metrus no ražotnes, monitoringu veic arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un paralēli neatkarīgie vides konsultanti. Visi gaisa, gruntsūdeņu un augsnes analīžu rezultāti ir pieejami publiski, mūsu uzņēmuma mājas lapā,” uzraudzības procesu skaidro uzņēmuma “EcoLead” vadītājs. 

Mīts, ka svina akumulatori ir novecojuši un tiem nav nākotnes, neatbilst patiesībai. Svina akumulatori joprojām ir plaši izmantoti un tiek pastāvīgi uzlaboti. Pēc CSDD datiem, šobrīd Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 790 tūkstoši vieglo automašīnu (CSDD), no kurām lielākā daļa ir aprīkotas ar svina akumulatoriem. “Svina akumulatoriem paredzu vēl ļoti ilgu pastāvēšanu. Tie sevi ir pierādījuši jau vairāk nekā 160 gadus un kalpo ne tikai ilgi un uzticami, bet pēc lietošanas ir gandrīz simtprocentīgi pārstrādājami, nodrošinot pilnu vērtīgo izejvielu aprites ciklu. Ņemot vērā automašīnu skaitu Latvijā, kurās izmanto svina akumulatorus, paredzam, ka pārstrādes jaudas tikai augs, un Eiropas zaļais kurss paredz, ka atkritumi ir jāpārstrādā iespējami tuvāk to izcelsmes vietai,” uzsver K. Fogelmanis.

Vēl viens no mītiem ir, ka svina akumulatori ir dārgi uzturēšanā un nomaiņā, taču patiesībā svina akumulatori ilgtermiņā ir salīdzinoši lēti, un to uzturēšana nav sarežģīta. Ar pareizu ekspluatāciju un kopšanu tie var kalpot ilgu laiku – pat līdz septiņiem gadiem, padarot tos par ekonomiski izdevīgu risinājumu. Savukārt, nododot nolietotos akumulatorus pārstrādei, visas izejvielas tiek pārstrādātas jaunos produktos un nav jāizmanto pirmatnējie resursi, kuru ieguve un ražošana ir daudz laikietilpīgāka un dārgāka, paaugstinot gala produkta cenu. “Darbu uzsākām pagājušā gada aprīlī. Jau šobrīd ar pilnu jaudu pārstrādājam visus Latvijā nolietotos svina akumulatorus, no kuriem ražojam svina lietņus, kas tālāk tiek eksportēti uz Eiropas valstīm, lai ražotu atkal jaunus akumulatorus,” saka K. Fogelmanis, norādot, ka Latvijā ir izveidota veiksmīga pārstrādes ekosistēma arī bīstamo atkritumu jomā, un tas ir liels sasniegums.