Cilvēki ir pret, jo uzskata, ka infrastruktūras objekts vai uzņēmums pasliktinās viņu dzīves kvalitāti, lai gan tie paši cilvēki allaž iestājas par lielākām algām, labākiem ceļiem un lētāku elektroenerģiju. Manā pieredzē ir situācija, kurā Latvija varēja zaudēt nozīmīgas investīcijas ļaunprātīga nimbisma dēļ, un cīņa pret šo sociālo fenomenu ilga veselus 12 gadus. Ja tas būtu bijis ārvalstu investors, ražotnes Latvijā nebūtu. Tāpēc, ja vēlamies piesaistīt investīcijas, mums jāpaveic nozīmīgs mājas darbs – jāizskauž iespēja ļaunprātīgi sabotēt jaunu projektu tapšanu.

Iedzīvotāju "viedoklis" un profesionālie apstrīdētāji

Antiindustriāls noskaņojums Latvijā nav nekas jauns – mazāk izteikts tas bija pirmajos gados pēc neatkarības atgūšanas, bet pēdējās desmitgadēs lielākoties esam bijuši pret. Negribam vēja enerģijas parku, negribam ražotni, savulaik bija pat protesti pret t.s. "Saules akmens" augstceltni, Swedbank Centrālo ēku Ķīpsalā. Šāds noskaņojums ir pateicīga augsne populistiem politikā – atliek vien piebalsot protestiem, pieliet eļļu ugunī, attīstot dažādas sazvērestības teorijas, un politiskais kapitāls tiks garantēti vairots. Šādu scenāriju esmu izbaudījis uz savas ādas, attīstot "EcoLead" svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Kalnciemā, Jelgavas novadā.

Degradētā teritorijā, kas jau kopš 1930. gada un arī padomju laikā bija industriālā zona – savulaik te bija ķieģeļu un minerālvates rūpnīcas, un teritorijas detālplānojumā tā bija paredzēta rūpniecības attīstīšanai. Tāpēc, uzsākot šo projektu, mums bija pārliecība, ka aptuveni trīs gadu laikā ražotnei vajadzētu sākt darbu. Trīs gadi pārvērtās veselos 12, jo 2012. gadā sākās iedzīvotāju protesti, kas, kā izrādījās vēlāk, bija mērķtiecīgi organizēti. Esam izgājuši cauri visām trim tiesu instancēm, visās uzvarējuši, un tagad, kopš rūpnīca 2023. gada nogalē sāka strādāt, skaidri redzam, cik nepatiesa bija pret uzņēmumu sarīkotā kampaņa.

Esmu pārliecināts, – ja projekta īpašnieki būtu bijuši ārzemnieki, šādas ražotnes Latvijā nebūtu, tie jau sen būtu atmetuši ar roku un būtu stingri ieteikuši visiem saviem partneriem pat nemēģināt ko attīstīt Latvijā. Mēs bijām neatlaidīgi, jo skaidri zinājām, ka patiesība agri vai vēlu uzvarēs. Zinu, kas organizēja šo kampaņu, esmu ar šiem cilvēkiem runājis, un uzklausījis to, ka viņu mērķis ir panākt, lai šādas ražotnes Latvijā nebūtu. "EcoLead" manā pieredzē ir trešais apjomīgais projekts, un arī abos pārējos iedzīvotājus pret noskaņoja "profesionāli apstrīdētāji", kurus kāds bija attiecīgi motivējis. Cik daudz investoru mēs šādi jau esam aizbiedējuši? To precīzi neviens nezina, taču ir zināms tas, ko vajadzētu darīt, lai izskaustu ļaunprātīga, mākslīgi uzkurināta nimbisma izplatīšanos. Skaidrs, ka ievērojama loma un līdz ar to morāla un faktiska atbildība gulstas arī uz juridiskās palīdzības sniedzējiem, advokātu birojiem. Materiālu interešu vadīti, tie reizēm izvēlas radīt juridiskus šķēršļus, kas ignorē gan biznesa ētikas principus, gan plašākus sabiedrības un valsts ekonomikas ieguvumus.

Par projektiem jālemj profesionāļiem

Viens no šķēršļiem jaunu projektu tapšanā parasti ir Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ietvaros paredzētā publiskā apspriešana. Ja iedzīvotājus kāds noskaņo pret, ir teju neiespējami tos pārliecināt, ka nebūs kaitējuma videi un veselībai, netiks apdraudēta ekoloģija. Kamēr rūpnīca ir tikai "uz papīra", tas ir vārds pret vārdu, tāpēc mūsu īpašnieki savulaik aicināja apkārtējos iedzīvotājus doties uz Poliju, lai apskatītu līdzīgu ražotni. Dažus šis brauciens pārliecināja, citus ne, jo ārkārtīgi spēcīga šādās situācijās ir dažu aktīvāko iedzīvotāju spēja pārliecināt savus kaimiņus un paziņas.

Risinājums –, ja profesionāļi ir izvērtējuši projektu IVN procedūras ietvaros, iedzīvotāju viedokli var ņemt vērā kā rekomendāciju, taču tas nedrīkst būt ar "veto" tiesībām. Ja, izejot cauri visai komplicētai un ilgstošai atļauju un saskaņojumu procedūrai, projektu beigās faktiski noraida iedzīvotāju balsojums, tad jautājums ir –, kāpēc bija vajadzīgas atļaujas un saskaņojumi? Ir skaidrs, ka ierēdnim vieglāk ir projektu noraidīt, atsaucoties uz iedzīvotāju viedokli, jo katrs jauns projekts nozīmē atbildības uzņemšanos. Tomēr ar šādu domāšanu mēs nevis trīskāršosim ārvalstu investīcijas Latvijā, kā to apņēmusies jaunā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja, bet mudināsim investorus doties uz Lietuvu, Igauniju, Poliju.

Ar iedzīvotājiem ir jārunā

Esmu pārliecināts, ka katram jauna projekta ieviesējam ir jāsarunājas ar vietējiem kopienas iedzīvotājiem, jāstāsta par savu ieceri un jāpanāk cilvēkos izpratne. Ja var atļauties, varu ieteikt doties kopīgā ekskursijā uz līdzīgu ražotni ārvalstīs, jo tas ir daudz efektīvāk, nekā saruna topošajā būvlaukumā. Noteikti ir jāsarunājas arī vēlāk, kad ražotne jau strādā, lai cilvēki savām acīm redzētu, kas un kā notiek īstenībā. Vietējiem Kalnciema iedzīvotājiem, kas izrāda interesi apskatīt rūpnīcu, piedāvājam organizētu un iepriekš pieteiktu vizīti nelielās grupās. Iedzīvotāji, kas viesojušies pie mums un ieraudzījuši situāciju savām acīm, rod pārliecību, ka viss tomēr nav tik traki, kā bija sacījis kāds kaimiņš. Jāņem vērā, ka Latvijai būs izaicinoši piesaistīt investīcijas, ja katrs investors zinās – pēc trīs gadu IVN procedūras (kura būtu jāsaīsina!), pret var nobalsot kāda vietējā politiķa "uzkurinātie" iedzīvotāji. Un nebūs politiķa vēlme iedzīvoties, bet pavisam triviāla popularitātes vairošana, izmantojot investoru kā ērtu "boksa maisu".

"EcoLead" ir aprites ekonomikas uzņēmums – mēs esam vienīgie Latvijā, kas pārstrādā nolietotos svina akumulatorus. Produkts, ko saražojam no iegūtā svina tiek eksportēts uz Vāciju, Poliju un Izraēlu, un šobrīd mēs strādājam pie jauna, augstākas pievienotās vērtības, produkta. Ražotnē strādā 43 cilvēki, un darbinieku skaits pieaugs, ja jaunais produkts būs sekmīgs. No nolietotiem akumulatoriem, kurus agrāk nebija kur likt, ir tapis ražojošs uzņēmums, nodokļu maksātājs. Tomēr labi apzinos, ka šāds uzņēmums te varēja nebūt, ja mēs nebūtu bijuši tik neatlaidīgi un antikampaņas organizētāji būtu guvuši virsroku. Viņiem par to nebūtu nekādas atbildības. Rastos vēl viena iespēja sūroties, ka Latvijā trūkst labu darba vietu, ceļi ir vienās bedrēs un nekas labs te nevar iznākt. Var gan, ja spēsim nokaut šo sūrošanās bacili!

Publicēts: https://www.delfi.lv/898102/versijas/120072220/kaspars-fogelmanis-nimbisms-latvijas-pagalmos-skerslis-investicijam-un-attistibai